Mana mīļā vīramāte

2024 Autors: James Gerald | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 14:12

Atnācu mājās no darba - uff! Mums ātri jāķer kurpes un jāskrien uz darbnīcu. Es to paķeru, ievietoju naudu, dokumentus un atslēgas nelielā somā un smaržu vilciens jau velkas lejā pa kāpnēm. Drīz smarža sajaucas ar līmes, gumijas smaržu, un Dievs zina, kādas citas viltīgas vielas tiek izmantotas, lai atdzīvinātu apavus. Es to izdarīju pirms slēgšanas laika. Laimīgs. Beidzu grimt mājās, eju uz virtuvi. Vakariņas pannā ir labas, nav nepieciešams gatavot. Tā vietā jūs varat apsēsties pie datora. Apsēžos, gaidot patīkamu vakaru. Drīz vien atskan durvju zvans. Uz sliekšņa mana mīļā vīramāte.

Sievasmāte

- Mīļā, sveiki! Nu kā tev iet?

- Labdien, Margarita Pavlovna. Labi. Kā ar tevi?

- Un šodien mums bija tik daudz cilvēku, jūs nevarat iedomāties - nav laika pusdienot, kur ir - nav laika pat pacelt galvu. Bet es nopirku meloni - vai tā tiešām ir skaista? Vai man tas smaržo pēc melones? Smarža! - melone iebāž gandrīz man degunā, apmetnis ir novilkts, es diemžēl pēc tam klejoju uz virtuvi, gaidot saziņas svētkus, - nopirku arī nedaudz desiņas, lai nesabojātu, (jā, sabojās plkst. mans vīrs), - Un mūsu jaunais vīrs šovakar tiksies ar Petiju? Viņš man tā teica. Vai jūs zināt, kad? Droši vien pēc desmitiem. Vai mums ir vakariņas? Vai tas ir kotlets? Mm.. Jā, šeit tas ir. Labi, es viņam neko negatavošu. Iedomājieties, es aizmirsu izlikt gaļu no saldētavas. Tagad es nevaru gatavot no rīta. Tātad … Piens skābs, cept pankūkas rīt no rīta, pirms darba?

- Pirms darba? - galu galā vīramāte ir spēcīga sieviete,- Ja vēlaties …

- Labi, es piezvanīšu vecākiem.

Viss, interese par mani zūd, paldies Dievam. Es ieeju istabā. Mana mīļā vīramāte kam seko:

- Dārgais, vai esi redzējis telefonu? - nāk pēc manis istabā, - labi, tas uzlādējas … - tas pieskaras, it kā ierīces temperatūra mainītos no uzlādes perioda - vai tā jau sen guļ?

- Jā, jau visu nakti un visu dienu.

- Labi, tad es piezvanīšu, - sumina un izsauc numuru, neatkāpjoties no galda ar datoru. Nulles uzmanība man. Es piegāju pie datora savā istabā, un likās, ka viņa te runās.

- Mammu, vai tu? Sveiki. Nu kā iet? - viņas uzmanību piesaistīja papīra gabali uz mana galda. Viņš paņem vienu no tiem, paskatās uz to, šķielēdams. Es stāvu man blakus, es nezinu, ko teikt. Izlasa, uzliek kaudzi citu papīru. Tad viņš paņem nākamo, vēl vienu un vēl vienu … Sakārto visus melīgos papīrus. Es klusēju.

- Mammu, labi, es rīt atnākšu … Jā … - pirmo reizi sarunas laikā viņa paskatījās uz mani. Izteiciens, it kā es būtu jautājis kaut ko pilnīgi nepiemērotu. Pagriežas un majestātiski iziet no istabas. Visbeidzot, ir miers.

Apsēžos pie datora. Nepaiet pat pusstunda, durvis skaļi atveras:

- Vai varat iedomāties: viņa atkal saka, ka mēs viņu atstājām, ka viņa nevienam nav vajadzīga! Nē, es saprotu, vecais, pat tad, kad viņš ir slims, garastāvoklis ir slikts, galva jau ir nekārtībā. Bet tas ir vainojams pie manis, ka es viņu pametu! - kluss, patīkams vakars pie datora … - Protams, viņai ir grūti, bet ko vēl es varu darīt? Tāpēc es daru visu iespējamo un neiespējamo! - Pienāk pie manas ceļojuma somas ar naudu un dokumentiem, - Es nevaru pamest darbu un vienkārši sēdēt pie tā!.. Un kas tev ir? - Uzkāpj somā, pati cenšas visu noskaidrot, mans žoklis lēnām cenšas apvienoties ar galdu.

- Es paņēmu kurpes remontam, un, lai nenēsātu smagu somu, es paņēmu somu dokumentiem.

- Tu gāji mērīt kurpes? Nu, nu, nu … - cukurots smaidīdams, berzējot rokas, - bet kur? Skaists? Cik daudz tie maksā? Vai tavs vīrs redzēja?

- Es to aizvedu uz darbnīcu remontam.

- Aaa … - uzmanība tiek zaudēta, Margarita Palna turpina domīgi ieskatīties somā … pauze.- Nu, vai tagad varat iedomāties? Viņa man pārmet nepateicību! Viņa saka, ka mūs barojusi, audzinājusi, pieskatījusi, un tagad viņai ir slikti, un neviens pie viņas neiet, - viņa dodas pie durvīm, nepārtraucot apraidi. - Tas ir priekš manis, kad es tik un tā izkļūstu no savas ādas, es visur griezīšos: man jāiet pie māsas un pie vecākiem, un man arī ir jādara tik daudz ap māju! - tas jau ir izrunāts citā istabā un man nekas cits neatliek kā viņai sekot. - Un es nevaru pārsprāgt!

Sāk izjaukt kurpes skapī.

- Un kāpēc viņi visu izgāž uz manis un nevēlas palīdzēt? …

Durvju zvans. Semjons Semjoničs. Ienāk, tas uzreiz kļūst pārpildīts.

- Meitenes, sveiki! Kā tev iet? - noliecas, lai apskautu Margaritu Palnu, saspiež viņu, tad apskauj mani, it kā viņi nebūtu redzējuši viens otru simts gadus. Šķiet, ka viņam bija gara diena. - Un es nopirku maizi. Vai kāds cits to ir nopircis?

Viņi iet uz virtuvi, man labāk patīk aiziet pensijā. Atslēgas grabēšana durvīs. Vīrs.

* * *

Modinātājs

Es uzsitu viņam roku, viņš pārstāj runāt. Tiklīdz es aizveru acis, tā atkal čīkst. Ko tu dari? Mums būs jāceļas. Es izrāpos no istabas. Vannas istaba ir aizņemta. Es to pašu teicu vakarā, kad pieceļos! LABI. Es ieeju virtuvē. Durvis aizcirtās, Margarita Palna peld no vannas istabas.

- Labrīt dārgais! Nu kā tu gulēji?

- Hmm, - es noņurdēju un steigšus ielecu vannas istabā. Es izģērbos, ieslēdzu ūdeni. Klauvē pie durvīm.

- Dārgais.. - klusums.

Es sastingu kā slapja statuja un klausos.

- Dārgais..

- Jā, Margarita Palna?

- Vai tu būsi pankūkas, vai putra?

- Kaška - es atbildu gandrīz necilvēcīgā balsī.

Izeju no vannas istabas, un mani sagaida tirāde par laika sadalījumu, gatavojot pankūkas no rīta, un par pankūku vēsturi viņu ģimenē. Lai kaut kā to apturētu, es pauzī saku …

“Šodien es sapņoju, ka jūs organizējāt kampaņu, lai ceļotu uz zelta raktuvēm. Un tur bija..

- Un kas, tas noteikti ir par mani. Es vienmēr esmu organizējis visus. Kad mums bija sarežģīta finansiālā situācija, man radās ideja veikt mājas darbu. Mēs to darījām ar visu ģimeni, tas bija tik grūti, bet …

- Kungs, kurš izvilka manu mēli. Klusums vairs nebūtu izraisījis šo verbālo lavīnu. Bet visu stāstu, ko esmu dzirdējis jau vismaz piecas reizes, noklausos līdz galam. Es eju ģērbties istabā.

Es eju ārā. Viņa ietur brokastis. Tajā pašā laikā, ieskatoties nekurienē, viņš domīgi paceļ degunu. Paejot garām, pārsteigumā paceļu uzacis. Es sāku kavēties. Es cenšos pēc iespējas ātrāk ķemmēt matus un uzklāt kara krāsu. Viņa ienāk.

- Vai jums ir laiks brokastīm?

- Es nezinu, es steidzos …

- Kas ir tavs priekšnieks! Nedod ēdienu! Murgs! Un vispirms jūs dziedat, un tad ķemmējat matus.

Es klusēju. Nu jā, un es iešu uz darbu nekopts. Labāk izsalcis.

Mana mīļā vīramāte nedaudz paklupa uz vietas un, neatrodot atbalstu, aizgāja. Ēdienam, protams, neatliek laika, es izsīku - ir sākusies jauna diena!