Skaistums prasa upurus
Skaistums prasa upurus

Video: Skaistums prasa upurus

Video: Skaistums prasa upurus
Video: Skaistums prasa upurus... 2024, Maijs
Anonim
uzņēmēja
uzņēmēja

Katra vairāk vai mazāk normāla sieviete vienreiz saprot, ka izmaiņas ārējā tēlā ir kādas"

Es nebiju izņēmums. Viena no šīm žurnālu dīvām ir stingri iedzīvojusies manā iztēlē, čukstot un pārliecinot, ka pilnīgai laimei man nedaudz jāmaina tēls, nu, piemēram, nopērc šo ārprātīgi dārgo sejas masku ar balinošu efektu. Es padevos, pārliecinot sevi, ka "sliktāk vairs nebūs".

Rīts neizdevās.

Vakardienas aizjūras "brīnummaska", kuras ražotāji instrukcijās zvērēja, ka pat vienreizēja lietošana "atjaunos 10 gadus", ar mani izspēlēja pretīgu joku. Tāpat kā jebkura padomju sieviete, būdama pārliecināta, ka "daudz nenozīmē" sliktu ", kas nozīmē" noteikti ", nevis atvēlēto 10 minūšu laikā es viņu turēju 30 minūtes un mierīgi apgūlos, ar pilnu pārliecību, ka rīt sāksies jauna rakstītā skaistuma dzīve. "Un no rīta …

- Un ko man darīt ar šo … uh -uh … "jaunību", - jautāju spogulim, no kura skatījās "bālais krupis". Seja, maigi izsakoties, bija ne tikai neveselīga, bet arī uz zoda un vaigiem plīvoja aizdomīgi izsitumi.

- Tas izskatās pēc diatēzes, - vīrs diagnosticēja, mani pārbaudījis, - Tieši tā, saskaņā ar instrukcijām jūs to turējāt 30 minūtes, kas nozīmē, ka jūs kļuvāt par 30 gadiem jaunāks. Tagad jums ir 8 mēneši, un diatēze ir vienlaicīga zīdaiņa vecuma slimība.

Iztukšojusi pusi caurules pamatu, es drūmi atzinu, ka esmu pilnībā sakāvusies, turklāt atklāju, ka man vairs nav laika pat pamata grimam.

- Es beigšu krāsot mašīnā, par laimi uz ceļa ir 3 luksofori un dzelzceļa pārbrauktuve - es būšu laikā,”es mierināju sevi.

Bet zvaigznes todien nepārprotami nokļuva "raskoryaku", mani gaidīja vēl viens nepatīkams atklājums: automašīna kategoriski atteicās iedarbināt, kas nozīmē, ka es "dabūju". Ar sabiedrisko transportu varu nokļūt tikai līdz darba dienas vidum.

- Jā-jā, man jāķer ķerra.. un tas ir agrā pavasarī, gaišā mētelī, netīrā ceļmalā !!! Vai ir kādi citi varianti? Nē. Ir nepieciešams vismaz izvēlēties ceļu tīrītāja sadaļu … Un … šeit ir mans glābējs.

Sēžot aizmugurējā sēdeklī, es izmetu sev visu kosmētikas maisiņu blakus. Ak, mans Dievs, un tāpēc garastāvoklis ir nulle, un vadītājs, ar interesi skatoties uz manām manipulācijām atpakaļskata spogulī, strauji bremzēja pie luksofora. Acu zīmulis, izsekojot sarežģītu loku pār vaigu, nokrita tieši uz gaišā kašmira mēteli, kuru es rūpīgi sargāju. Viss! Tas bija pēdējais piliens! Ar naidu aizvēru pulvera kasti un iekodu lūpā, lai neizplūstu asarās.

"Jūs nevarat sabojāt skaistumu," šoferis sarkastiski sacīja, pēkšņi steidzoties uz "zaļo". - Un es, šeit, tāpat kā neizdomāts, tādas sejas taisni no skārda. Nu, es saprotu, vecums prasa un tas viss, labi, ja jūs jau esat jaunāks par 40 gadiem, kāpēc jūs mēģināt uzzīmēt 18 gadus uz sejas, vienkārši pieņemiet mūs, vīriešus, par muļķiem. Ir tāda it kā nimfa, paskaties tuvāk … un viņa, tad, 40 ar zirgasti. Un, ja arī pats mazgājas - nu, tīra mimra! Ak, jā, es nedomāju tieši tevi - viņš samulsa, uztverot manu apdullināto skatienu spogulī, - tas esmu es, es skaļi domāju, man patīk filozofēt.

- Tu lido prom vai kā? - atkal viņš mēģināja nodibināt kontaktu, veikli manevrējot starp mašīnām.

- Vai kā, - aizkaitināti nomurmināju, izaicinoši skatoties ārā pa logu.

- Jā, tāpēc jūs satiekaties, - viņš parādīja "ātras prāta" brīnumus, - Un šeit es saņemšu slodzi. Trešajā dienā es nevaru nokļūt muitā - rindas. Un arī šie, labi, kādi dokumenti kravai tiek drukāti, piemēram, tie, … nu, visas kuces, kā attiecībā uz atlasi, tad man nepietiek ar šiem dokumentiem, tad tiem, un es skrienu kā …

- Es jau esmu dāvinājis saldumus un piedāvājis naudu … bet tie nekādā veidā nav, saka, ej pie priekšnieces, ja viņa atļaus bez šiem dokumentiem, mēs tev sagatavosim deklarāciju, - neskatoties uz manu demonstratīvo klusēšanu, šofera raidījums.

Uzkāpjot līdz manai nodaļai, "ierindojot" padotos, atceļot tradicionālo rīta kafiju, kliedzot uz apkopējas, kura netīšām pieskārās man ar putekļu sūcēju, es ieslēdzos savā kabinetā, tukši skatījos spogulī.

- Saņemts ?! Es jautāju savam atspulgam.

- Ol, pulksten 9, kaitinoši laji jau grib tevi tur, - draugs ieskatījās manā kabinetā.

Atdalot žalūzijas, es paskatījos uz zāli. Nē, galu galā, šodien ir mana diena! Rīta braucējs, filozofijas cienītājs, ar papīru kaudzi gāzās uz sliekšņa.

- Sāciet to! - pavēlēju, apsēdusies pie galda.

- Labdien, … jūs saprotat, mums ir steidzama slodze, un mums tā ir … ak … sveiki, … vēlreiz, - viņš stostījās, - un mēs … viņa …

- Uh -huh, tu to nevari dabūt jau trešo dienu … - pabeidzu viņam metāliskā balsī …. prieks, es rezumēju. - Jums nav pilnas dokumentu paketes. Šeit jūs gatavojaties un nācat saņemt steidzamo kravu.

- Meitiņ, labi, klausies, labi, šie sasodītie dokumenti tiks izcelti pēcpusdienā, - viņš nočukstēja, - labi, dod atļauju, kamēr krava tiek dezinficēta, dokumenti jau būs, labi, tu vari ievietot factum….

- Tu vari … bet ne šodien, un ne tev! - Es mīļi pasmaidīju, atdodot viņam dokumentus un darot zināmu, ka saruna ir beigusies.

- Nu, tu, tu … Jā, tu vienkārši …, vienkārši … izmanto savu oficiālo stāvokli … bet es ar tevi vairs nerunāšu …

- Apžēlojies!

- Jā, jūs esat īsts birokrāts! - Neturēdamies, viņš kliedza.

Svaigu seju cienītājs izlēca no biroja, izslēdzot visas dusmas uz durvīm.

Ieteicams: