Kara iemesls starp Azerbaidžānu un Armēniju

2024 Autors: James Gerald | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 14:12

2020. gada jūlijā visā pasaulē izplatījās ziņas, ka starp Armēniju un Azerbaidžānu atkal noticis konflikts. Nesaskaņas starp šīm valstīm sākās 1987. gadā. Bet kāpēc viņi atsāka pēc tik daudziem gadiem?

Mēs neieņemam nevienu pusi - mūsu materiāls ir balstīts uz bezmaksas avotiem. Informācija tika balstīta uz Wikipedia datiem. Mēs esam pret karu!

Notikumu attīstības vēsture

Konflikts starp valstīm, kas sākās 1987. gadā, izcēlās par Kalnu Karabahas statusu. Līdz 1988. gada beigām valdības iesaistīja konfliktā gandrīz visus Armēnijas un Azerbaidžānas iedzīvotājus. Situācija vairs neattiecās tikai uz Kalnu Karabahu un ieguva starpetnisko mērogu.

1991. gadā tas pārvērtās starpnacionālā karā, kas ilga 3 gadus. 1994. gada maija vidū puses parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu. Pateicoties tam, starp valstīm sākās miera sarunas.

Pamiera līgums tika atkārtoti pārkāpts 2012.-2018. Gadā, un 2020. gada septembrī konflikts uzliesmoja ar jaunu sparu. Mēneša beigās (27. diena) sākās pilna mēroga karš starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Konflikta iemesls

Tūkstošiem cilvēku nevar saprast, kas ir patiesais iemesls karam starp šīm valstīm. Azerbaidžānas Republikas ģenerālkonsuls Urālos Ilgars Iskenderovs intervijā paskaidroja, kas izraisīja konfliktu ap strīdīgo reģionu Aizkaukāzā:

“Kalnu Karabaha ir teritorija, kas ietver ne tikai neatzīto republiku, bet arī Šušas reģionu. Ap tiem ir vēl septiņi rajoni: Lachin, Zangelan, Kelbajar, Kubatli, Aghdam, Fizuli un Jabrail. Šie septiņi reģioni ir papildus okupēti, un tiem nav nekāda sakara ar Kalnu Karabahu. Ja pievēršat uzmanību Azerbaidžānas kartei, varat redzēt, ka kopā tie aizņem 20% no visas teritorijas. Viņi mums atņēma mūsu pašu zemes. Mēs nedevām savu piekrišanu un nevienā sarunā neminējām, ka tā ir pieņemama,”viņš saka.

Interesanti! Kad dolārs maksās 100 rubļu 2020

Jautāts par miera līguma izbeigšanu, viņš atbildēja:

“Nesen Armēnijas parlamentā tika uzmundrinoši paziņots, ka Karabaha ir Armēnijas sastāvdaļa, un viņi nevēlējās to apspriest. Tūlīt pēc tam viņi sāka ievēlēt prezidentu atbilstoši savam fiktīvajam režīmam, provocēt dažas jomas un sākt konfliktus, lai gan šīm teritorijām nav nekāda sakara ar Kalnu Karabahas problēmu. 2020. gada jūlijā viens no mierīgajiem Azerbaidžānas reģioniem (Tovuz) tika pakļauts ugunsgrēkam. Tas atrodas 250 kilometru attālumā no Kalnu Karabahas un nekādā veidā neskar konfliktu. Šī iemesla dēļ sākās cīņa. Mierīgi, nevainīgi iedzīvotāji gāja bojā … Un pēdējo cīņu laikā viņi apšaudīja labi zināmo mierīgo Naftalas pilsētu. Turklāt viņi iznīcina Azerbaidžānas izcelsmes vēstures pieminekļus. Visi šie iemesli ietekmēja faktu, ka mēs nolēmām izbeigt pamiera līgumu."

Ilgars Iskenderovs arī sacīja, ka karš nebeigsies, kamēr Azerbaidžāna neatgūs Kalnu Karabahu.

Cik cilvēku nomira

Upuru vidū kopš 27. septembra Kalnu Karabahā ir gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas pilsoņi. Bet to skaitu joprojām ir grūti noteikt, jo dati no dažādiem avotiem nesakrīt.

Konflikta saasināšanās laikā Armēnijā tika teikts, ka ir miruši 202 cilvēki (uz 2020. gada 3. oktobri), bet Azerbaidžānā - aptuveni 540 bojāgājušie. Cietušo skaits ir biedējošs, ņemot vērā, ka karš ir ilgst tikai nedēļu.

Miera iespējamība reģionā

Abu valstu iedzīvotāji gadu gaitā ir pieraduši dzīvot saspīlējumā. Viņi runā par to, kāpēc sākās karš. Konflikts notika valdības līmenī. Civiliedzīvotāji nemaz negribēja karu. Ja ne ilgstošais konflikts, varbūt viņi būtu dzīvojuši labāk - iedzīvotājiem noteikti nav vajadzīgs karš.

Abu valstu valdības atzīmē, ka karadarbības pārtraukšana tuvākajā laikā netiek apsvērta. Armēnija nepiekrīt atteikties no Kalnu Karabahas, un Azerbaidžāna negrasās to atstāt Armēnijas ziņā.

Rezultāti

Karš starp Armēniju un Azerbaidžānu 2020. gadā bija un paliek strīdīgā Kalnu Karabahas teritorija. Iedzīvotāji katrā konflikta pusē ar nepacietību gaida uzlabojumus, kas acīmredzot nav gaidāmi tuvākajā nākotnē.

2020. gada jūlija vidū situācija starp valstīm saasinājās līdz robežai un septembra beigās pārvērtās karā. Pamiera līgums beidzot tika pārkāpts, un tagad Azerbaidžānas valdība ir stingri apņēmusies atgūt Kalnu Karabahu.

Pēc ekspertu domām, kara nedēļā Armēnija zaudēja 202 cilvēkus, bet Azerbaidžāna - 540. Tāpat tika ziņots, ka pie robežas tika atrasti vēl 16 cilvēki. Kuras valsts pilsoņi viņi vēl nav noskaidroti.