Valoda atvedīs uz Kijevu

2024 Autors: James Gerald | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 14:12

Bērnībā mums joprojām ir grūti apzināties zinātņu izpratnes nozīmi mūsu turpmākajā dzīvē. Vecākiem un skolotājiem ir jāpiespiež mūs piebāzt mājas darbus, kontrolēt, sodīt … Un mēs par viņiem apvainojamies un turpinām darīt visu iespējamo, lai izvairītos no skolas, jo daudz patīkamāk ir lēkt uz ielas ar virvi vai spēlēties atlec ar puišiem! Bet tad, pēc daudziem gadiem, mēs ar pateicību atceramies mūsu skolotājus, kuri mūsos ieguldīja tik daudz spēka un pacietības un deva iespēju atrast ceļu dzīvē.

Ar tādu pateicību es joprojām atceros savu franču valodas skolotāju, kura ne tikai deva man nepieciešamās zināšanas, bet arī iemācīja mīlēt un baudīt šīs zināšanas visas dzīves garumā. Tagad es lasu franču autoru grāmatas tikai oriģinālā, izmantojot visas no tā izrietošās priekšrocības: galu galā dažreiz kādu humoru, vārdu spēli vienkārši nav iespējams iztulkot krievu valodā, jums ir jāmeklē risinājumi., un tiek zaudēts viss stāstījuma šarms. Un cik reizēm ir interesanti tulkot nacionālos sakāmvārdus, jo vienu un to pašu domu var izteikt pilnīgi citos vārdos! Piemēram, sakāmvārds:"

Kad jūs tikko sākat mācīties valodu, katru dienu arvien vairāk bagātinoties ar jaunām zināšanām, sākumā jūtat kādu eiforijas līdzību - vārdiem tiek pievienoti jauni burti, vārdiem - izteicieni, un tagad jūs mēģināt izteikt savu domu iepriekš pilnīgi nepazīstama valoda! Tad kaut kā pamazām iestājas atdzišana un vilšanās, jo jūs nevarat virzīties uz priekšu ar milzīgiem lēcieniem, tagad jums ir jāatzīmējas vienā vietā, slīpējot savas prasmes un pārvarot valodas barjeru. Kas ir valodas barjera? Tas ir tad, kad jūs jau zināt daudz, bet apmaldāties un nevarat atbildēt uz kaut ko saprotamu, ja kāds ar jums runā svešvalodā. Lai pārvarētu valodas barjeru, jums jācenšas pēc iespējas vairāk runāt valodā vai, vēl labāk, doties uz pētāmās valodas valsti un, kā saka, veikt pilnīgu "iegremdēšanu".

Es varēju doties uz Parīzi tikai trīs gadus pēc skolas beigšanas. Sākumā bija sajūta, ka Francijas galvaspilsētā cilvēki vispār nerunā franču valodā. Jāatzīmē, ka sarunvalodas franču valoda ļoti atšķiras no literārās valodas (kā, protams, jebkurā valodā), turklāt francūži ir briesmīgi steidzami, viņi norij pusi no vārdiem, un sākumā man vajadzēja sasprindzināt visu uzmanību lai tos saprastu. Bet ar kādu prieku es vēlāk ar viņiem sazinājos! Jebkurā veikalā, kafejnīcā vai vienkārši uz ielas pārdevēji un garāmgājēji labprāt sāka ar mani sarunu, kad uzzināja, ka esmu no Krievijas, un neaizmirsa mani uzslavēt par labo franču valodu! Un reiz mēs kopā ar draugu apsēdāmies, lai atpūstos autobusa pieturā pēc kārtējās Parīzes atrakciju kārtas, un vietējā vecene, kas tikko bija pietuvojusies mums, jautāja, cik ilgi autobuss ir atlicis. Es atbildēju, ka, diemžēl, man bija tikko, un uzaicināju viņu apsēsties. Un tad viņa turpināja sarunu ar savu draugu (protams, krievu valodā). Jums vajadzēja redzēt vecās sievietes pārsteigtās acis - viņa nolēma, ka esam vietējie!

Nobeigumā es gribu teikt, ka mūsu laikā valodu zināšanas vairs nav greznība, bet gan reāla nepieciešamība. Attiecības starp valstīm attīstās milzīgā tempā, ārzemnieki mūsu vidū jau sen nav brīnums, un mēs pastāvīgi dodamies tūristu vai komandējumos. Jaunākā paaudze labi apzinās, ka bez valodas viņiem būs grūti atrast cienīgu vietu dzīvē. Tāpēc tagad ir tik liela dažādu svešvalodu kursu izvēle! Ja jūs nolemjat iemācīties valodu pirms ceļojuma uz ārzemēm, labāk ir apgūt paātrinātu kursu. Tur jums tiks doti nepieciešamie pamati, un jūs varat stiprināt un bagātināt savas zināšanas, tieši sazinoties ar šīs valodas "runātājiem". Ja valoda nepieciešama darbam vai izklaidei (kā papildu vaļasprieks), tā ir jāmācās ilgi, nekur nesteidzoties. Jebkurā gadījumā es novēlu jums panākumus!

Ella Boldiņa